•
Elektrol tu l dzsvara traucējumi.
•
Emboli/emboliz cija, tostarp gaisa, da i u, p rka ojuma materi la vai trombu.
•
Endokard ts.
•
Bar bas vada kairin jums.
•
Bar bas vada perfor cija vai sašaurin jums.
•
Nespēja veikt fiziskas aktivit tes vai v jums.
•
K das PASCAL sistēmas sast vda as neiz emšana.
•
Drudzis.
•
Asi ošana ku
a-zarnu trakt vai infarkts.
•
Sirds mazspēja.
•
Hematoma.
•
Hemodinamikas traucējumi.
•
Hemol ze.
•
Hemor ija, kuras dē nepieciešama asins p rliešana vai invaz va iejaukšan s.
•
Hipertensija.
•
Hipotensija.
•
Implanta boj jumi (nodilums, pl sums, l zums vai citi).
•
Implanta emboliz cija.
•
Nepareizs implanta st voklis vai neievad šana paredzētaj viet .
•
Implanta p rvietošan s.
•
Implanta tromboze.
•
Infekcija.
•
Iekaisums.
•
Kreis kambara izpl des trakta (LVOT) obstrukcija.
•
Apzar a išēmija.
•
Vair ku sistēmu org nu mazspēja.
•
Miokarda infarkts.
•
Nelabums un/vai vemšana.
•
Nervu trauma.
•
Neirolo iski simptomi, tostarp diskinēzija, bez transitoriskas išēmiskas lēkmes vai insulta
diagnozes.
•
Ar nervu sistēmu nesaist ta trombembolija.
•
S pes.
•
Papill ro musku u boj jums.
•
Paral ze.
•
PASCAL sistēmas sast vda as(-u) emboliz cija.
•
Perifēr išēmija.
•
idrums pleiras dobum .
•
Plaušu t ska.
•
Plaušu embolija.
•
Reakcija pret prettromboc tu l dzek iem vai antikoagulantiem.
•
Nieru mazspēja.
•
Nieru nepietiekam ba.
•
Elpošanas traucējumi, elpošanas mazspēja, atelekt ze, pneimonija, kurai var b t
nepieciešama ilgstoša m ksl g elpin šana.
•
Retroperitone l asi ošana.
•
Starpsienu boj jums vai perfor cija.
•
Septicēmija, sepse.
•
das apdegums, trauma vai audu izmai as jonizējoš starojuma iedarb bas dē .
•
Ier ces piestiprin šan s pie vienas viras (SLDA).
•
Insults.
•
Sinkope.
•
P rejoša išēmiska lēkme.
•
Ur nce u infekcija un/vai asi ošana.
•
V rstu a trauma.
•
V rstu a stenoze.
•
V rstu a regurgit cija.
•
V rstu a boj jums vai trauma, tostarp atsl ošan s vai okl zija.
•
Asinsvadu spazmas.
•
Kambara sieni u boj jums vai perfor cija.
•
Br ces atvēršan s, aizkavēta vai nepiln ga dz šana.
•
Progresējoša sirds mazspēja.
•
Progresējoša regurgit cija/v rstu a nepietiekam ba.
6.0 Pieg des komplekt cija
6.1 Iepakojums
Vad t japvalks, implanta sistēma un stabilizators ir iepakoti atseviš i un sterilizēti ar etilēna
oks du. Galds ir iepakots un tiek pieg d ts nesterils.
6.2 Uzglab ana
PASCAL sistēma j uzglab vēs , saus viet .
7.0 Lieto anas nor d jumi
7.1 rsta apm c ba
rstam, kurš implantē ier ci, j b t pieredzei transkatetra meto u izmantošan un apguvušam
PASCAL sistēmu un implantēšanas proced ru. Gala lēmumu par PASCAL ier ces implantēšanu
pie em rsts, kurš ir specializējies mitr l un/vai tr sviru v rstu a regurgit cijas rstēšan
specializētos vesel bas apr pes centros un uzskata, ka, balstoties uz slim bas att st bas pak pi un
blakusslim b m, ir paredzami kl nisk st vok a noz m gi uzlabojumi.
7.2 Apr kojums un materi li
•
Standarta sirds katetriz cijas laboratorijas apr kojums
•
Fluoroskopijas sistēma
•
Transezofage l s ehokardiogrāfijas (TEE) iek rtas (2D un 3D)
•
"C kastes" tipa katetrs kontrastvielas injicēšanai (ar sader gu apvalku)
•
Vēnas punkcijas komplekts
•
Transsept la adata, apvalks un vad t jst ga
•
Main ma garuma 0,035 collu (0,89 mm) vad t jst ga
•
Trauki
•
50 60 cm š irces ar Luera savienot ju
•
Heparinizēts fizioloģiskais š dums
•
Hemostats
•
irur iskie dvie i (piemēram, ar izmēru 43 x 69 cm)
•
Papildapr kojums: pak peniski dilatatori
•
Papildapr kojums: past v gs fizioloģiskā š duma pilin t js (ripin ms inf zijas stat vs,
inf zijas caurul te ar kš rata noslēdzējiem, 1 litra maisi ar heparinizētu sterilu fizioloģisko
š dumu)
•
Papildapr kojums: spiediena uzraudz šanas ier ce
7.3 Ier ces sagatavo ana
7.3.1 Galds
Darb ba
Proced ra
1
Iz emiet galdus no iepakojuma un vizu li p rbaudiet, vai nav
boj jumu.
2
Salieciet galdus, k redzams 8. attēl .
7.3.2 Stabilizators
Darb ba
Proced ra
1
Iz emiet stabilizatora sast vda as no iepakojuma un vizu li p rbaudiet,
vai nav boj jumu.
2
Pēc nepieciešam bas salieciet stabilizatoru, k redzams 6. attēl .
7.3.3 Vad t japvalks
Darb ba
Proced ra
1
Iz emiet vad t japvalku, ievietot ju un ievad t ju no iepakojuma un
vizu li p rbaudiet, vai nav boj jumu.
2
Dist lo galu turot paceltu, skalojiet un atgaisojiet vad t japvalku ar
heparinizētu fizioloģisko š dumu.
3
Dist lo galu turot paceltu, ievad t ju ievietojiet vad t japvalk . Pirms
lietošanas skalojiet ievad t ju un noslaukiet vad t japvalku ar
heparinizētu fizioloģisko š dumu.
7.3.4 Implanta sist ma
Darb ba
Proced ra
1
Iz emiet implanta sistēmu un ievietot ju no iepakojuma un vizu li
p rbaudiet, vai nav boj jumu. P rbaudiet, vai abi sl d u noslēgkr ni ir
atvērti.
BR DIN JUMS! Ja sl d u nosl gkr ni nav atv rti, ier ces lieto ana
var izrais t inficēšanos.
2
Aktivizēšanas pogu virziet uz priekšu (grieziet aktivizēšanas pogu
pretēji pulkste r d t ja virzienam vai nospiediet aktivizēšanas
spiedpogu, lai aktivizēšanas pogu stumtu uz priekšu), l dz t ir vien
l men ar satvērēju novietošanas r ku.
3
Iz emiet sl d u tapu un novērsiet diegu va gumu. Noslēdziet sl d u
noslēgkr nus un fiksējiet sl d u tapu. No emiet satvērēju novietošanas
r ku.
4
Piln b atvelciet un virziet uz priekšu sl d us, lai p rliecin tos, ka
satvērēji virz s pareizi, un aizveriet implantu (grieziet aktivizēšanas
pogu pulkste r d t ja kust bas virzien vai nospiediet aktivizēšanas
spiedpogu, lai atvilktu aktivizēšanas pogu).
5
Virziet uz priekšu vad mo katetru. Sl d iem, k ar aktivizēšanas pogai
j b t l dz galam atvilktiem. Pavērsiet implanta katetra rokturi vertik li,
lai atvienot jpoga atrastos pret galdu.
6
Skalojiet implanta katetru ar heparinizētu fizioloģisko š dumu.
7
Kad no implanta katetra dist l gala s k izdal ties fizioloģiskais š dums,
nolaidiet implanta katetra rokturi un paceliet implanta katetra dist lo
galu, turpinot skalošanu ar heparinizētu fizioloģisko š dumu.
8
L dz galam atvelciet vad mo katetru. Virziet uz priekšu sl d us un
aktivizēšanas pogu, lai iestat tu implantu izvērst st vokl .
9
No emiet ievietot ja v ci u un vadiet ievietot ja v ci u uz implanta
sistēmas.
10
Caur ievietot ja proksim lo galu ievietojiet implantu, l dz tas izvirz s
dist laj gal . Savienojiet ievietot ju un ievietot ja v ci u.
11
Ievietot ju un dist lo galu turot paceltu, skalojiet vad mo katetru ar
heparinizētu fizioloģisko š dumu.
12
Turpinot vad m katetra skalošanu, implanta katetru pak peniski
atvelciet vad maj katetr un implantu
dist lais gals piln b ir ievad ts ievietot j .
7.4 Implant anas proced ra
Implanta ievad šana ir j veic visp rēj anestēzij , veicot hemodinamisk st vok a p rraudz bu
oper ciju z lē, hibr doper ciju z lē vai katetriz cijas laboratorij , izmantojot fluoroskopijas un
ehokardiogrāfijas attēlveidošanas iek rtas.
Piez me. Pirms implant anas proced ras skatiet sada u "Ar anatomiju saist tie apsv rumi
(3.1. apak punkts), jo lieto ana citos, nevis nor d tajos gad jumos, var trauc t implanta vai
nat v v rstu a viras ievieto anu.
UZMAN BU! Proced ras laik ir j ievada hepar ns, lai aktiv to rec anas laiku (ACT)
saglab tu ≥ 250 s.
UZMAN BU! Ja ievada p rm r gi daudz kontrastvielas, var rasties nieru mazsp ja. Pirms
proced ras ir j izm ra pacienta kreatin na l menis. J uzrauga kontrastvielas lietojums.
90
ievietot j , l dz implanta