d) Pirms instrumenta ieslēgšanas neaizmirstiet izņemt
no tā regulējošos instrumentus vai skrūvjatslēgas.
Patronatslēga vai skrūvjatslēga, kas instrumenta
ieslēgšanas brīdī nav izņemta no tā, var radīt
savainojumu.
e) Strādājot ar elektroinstrumentu, ieturiet stingru
stāju. Darba laikā vienmēr saglabājiet līdzsvaru un
centieties nepaslīdēt. Tas atvieglos instrumenta vadību
neparedzētās situācijās.
f) Izvēlieties darbam piemērotu apģērbu. Darba laikā
nenēsājiet brīvi plandošas drēbes un rotaslietas.
Netuviniet matus, apģērbu un aizsargcimdus
instrumenta kustīgajām daļām. Vaļīgas drēbes,
rotaslietas un gari mati var ieķerties instrumenta
kustīgajās daļās.
g) Ja elektroinstrumenta konstrukcija ļauj tam
pievienot ārējo putekļu uzsūkšanas vai savākšanas/
uzkrāšanas ierīci, sekojiet, lai tā tiktu pievienota
elektroinstrumentam un pareizi darbotos. Pielietojot
putekļu uzsūkšanu vai savākšanu/uzkrāšanu, samazinās
to kaitīgā ietekme uz strādājošās personas veselību.
4) ELEKTROINSTRUMENTU LIETOŠANA UN APKOPE
a) Nepārslogojiet elektroinstrumentu. Katram darbam
izvēlieties piemērotu instrumentu. Elektroinstruments
darbosies labāk un drošāk pie nominālās slodzes.
b) Nelietojiet elektroinstrumentu, ja ir bojāts tā
ieslēdzējs. Elektroinstruments, ko nevar ieslēgt un
izslēgt, ir bīstams lietošanai un to nepieciešams
remontēt.
c) Pirms elektroinstrumenta apkopes, regulēšanas vai
darbinstrumenta nomaiņas atvienojiet tā
kontaktdakšu no barojošā elektrotīkla vai izņemiet
no tā akumulatoru. Šādi iespējams samazināt
elektroinstrumenta nejaušas ieslēgšanās risku.
d) Elektroinstrumentu, kas netiek darbināts,
uzglabājiet piemērotā vietā, kur tas nav
sasniedzams bērniem un personām, kuras neprot
rīkoties ar instrumentu. Ja elektroinstrumentu lieto
nekompetentas personas, tas var apdraudēt cilvēku
veselību.
e) Rūpīgi veiciet elektroinstrumenta apkalpošanu.
Pārbaudiet, vai kustīgās daļas darbojas bez
traucējumiem un nav iespīlētas, vai kāda no daļām
nav salauzta vai bojāta, vai katra no tām pareizi
funkcionē un pilda tai paredzēto uzdevumu.
Nodrošiniet, lai bojātās daļas tiktu savlaicīgi
nomainītas vai remontētas pilnvarotā remontu
darbnīcā. Daudzi nelaimes gadījumi notiek tāpēc, ka
elektroinstruments pirms lietošanas nav pienācīgi
apkalpots.
f) Savlaicīgi notīriet un uzasiniet griezošos
darbinstrumentus. Rūpīgi kopti instrumenti, kas
apgādāti ar asiem griezējinstrumentiem, ļauj strādāt
daudz ražīgāk un ir vieglāk vadāmi.
g) Lietojiet vienīgi tādus elektroinstrumentus,
papildpiederumus, darbinstrumentus utt., kas
paredzēti attiecīgajam pielietojuma veidam. Bez tam
jāņem vērā arī konkrētie darba apstākļi un
pielietojuma īpatnības. Elektroinstrumentu lietošana
citiem mērķiem, nekā to ir paredzējusi ražotājfirma, ir
bīstama un var novest pie neparedzamām sekām.
5) APKALPOŠANA
a) Nodrošiniet, lai Instrumenta remontu veiktu
kvalificēts personāls, nomaiņai izmantojot
oriģinālās rezerves daļas un piederumus. Tikai tā
iespējams panākt instrumenta ilgstošu un nevainojamu
darbību bez atteikumiem.
DROŠĪBAS NOTEIKUMI RIPZĀĢIEM
ZĀĢĒŠANA
a)
BĪSTAMI : Netuviniet rokas zāģēšanas vietai vai
zāģa asmenim. Ar otru roku turiet instrumentu aiz
papildroktura vai dzinēja korpusa. Turot zāģi ar abām
rokām, rotējošais asmens tās nevar savainot.
b) Nepieskarieties ar rokām apstrādājamā priekšmeta
apakšējai daļai. Ripzāģa aizsargs nevar nodrošināt
aizsardzību no zāģa asmens apstrādājamā priekšmeta
apakšpusē.
c) Iestādiet zāģēšanas dziļumu atbilstoši apstrādājamā
priekšmeta biezumam. Darba gaitā apstrādājamā
priekšmeta apakšpusē redzamās zāģa asmens zobu
daļas augstumam jābūt mazākam par pilnu asmens zobu
augstumu.
d) Neturiet zāģējamo priekšmetu ar roku un nebalstiet
to ar kāju. Iestipriniet zāģējamo priekšmetu stabilā
turētājierīcē. Ir ļoti svarīgi, lai zāģējamais priekšmets
tiktu labi nostiprināts, jo tādā gadījumā tiek minimizēta
ķermeņa daļu saskaršanās iespēja ar rotējošo zāģa
asmeni, kā arī zāģa asmens iestrēgšanas un kontroles
zaudēšanas iespēja.
e) Ja darbinstruments var skart slēptu elektropārvades
līniju vai instrumenta elektrokabeli, darba laikā
turiet elektroinstrumentu aiz izolētajiem rokturiem,
nepieskaroties metāla daļām. Darbinstrumentam
skarot spriegumnesošu elektrotīkla vadu, spriegums
nonāk arī uz elektroinstrumenta metāla daļām un var būt
par cēloni elektriskajam triecienam.
f) Veicot garenzāģēšanu, lietojiet paralēlo vadotni vai
izmantojiet kā vadotni priekšmeta taisno malu. Tas
palielina zāģēšanas precizitāti un samazina zāģa asmens
iestrēgšanas iespējamību.
g) Lietojiet pareiza izmēra zāģa asmeni ar piemērotas
formas centrālo atvērumu (piemēram, zvaigznes
veida vai apaļu). Zāģa asmeņi, kas neatbilst stiprinošo
elementu formai, necentrējas uz darbvārpstas un var
novest pie kontroles zaudēšanas pār zāģēšanas
procesu.
h) Neizmantojiet nolietotas vai bojātas zāģa asmens
starplikas vai noturuzgriežņus. Šīs detaļas ir īpaši
paredzētas ripzāģa asmeņiem, lai nodrošinātu optimālu
darba kvalitāti un drošību.
ATSITIENS - CĒLOŅI UN NOTEIKUMI NOVĒRŠANAI
• Par atsitienu sauc negaidītu ripzāģa reakciju, tā asmenim
iestrēgstot apstrādājamajā materiālā vai novirzoties no
zāģējuma līnijas, kā rezultātā instruments strauji
pārvietojas augšup no apstrādājamā priekšmeta darba
veicēja virzienā
• Ja, zāģējumam aizveroties, zāģa asmens tiek stingri
iespiests, tas pēkšņi apstājas, kā rezultātā elektrodzinēja
radītais reaktīvais spēks liek instrumentam strauji
pārvietoties darba veicēja virzienā
• Ja zāģēšanas laikā zāģa asmens noliecas sānu virzienā
vai novirzās no zāģējuma līnijas, tā aizmugurējās malas
129