un smērvielām. Slideni rokturi un noturvirsmas traucē
efektīvi rīkoties ar elektroinstrumentu un to droši vadīt
neparedzētās situācijās.
5) AKUMULATORA ELEKTROINSTRUMENTU
LIETOŠANA
a) Akumulatora uzlādei lietojiet tikai tādu uzlādes
ierīci, ko ir ieteikusi elektroinstrumenta ražotājfirma.
Katra uzlādes ierīce ir paredzēta tikai noteikta tipa
akumulatoram, un mēģinājums to lietot cita tipa
akumulatoru uzlādei var novest pie uzlādes ierīces un/
vai akumulatora aizdegšanās.
b) Pievienojiet elektroinstrumentam tikai tādu
akumulatoru, ko ir ieteikusi instrumenta
ražotājfirma. Cita tipa akumulatoru lietošana var novest
pie elektroinstrumenta un/vai akumulatora aizdegšanās.
c) Laikā, kad akumulators ir atvienots no
elektroinstrumenta, nepieļaujiet, lai tā kontakti
saskartos ar saspraudēm, monētām, atslēgām,
naglām, skrūvēm vai citiem nelieliem metāla
priekšmetiem, kas varētu izraisīt īsslēgumu.
Īsslēgums starp akumulatora kontaktiem var izsaukt tā
aizdegšanos un būt par cēloni ugunsgrēkam.
d) Nepareizi lietojot akumulatoru, no tā var izplūst
šķidrais elektrolīts. Nepieļaujiet, ka elektrolīts
nonāktu saskarē ar ādu. Ja tas tomēr nejauši ir
noticis, noskalojiet elektrolītu ar ūdeni. Ja elektrolīts
nonāk acīs, nekavējoties griezieties pie ārsta. No
akumulatora izplūdušais elektrolīts var izsaukt ādas
iekaisumu vai pat apdegumu.
e) Nelietojiet akumulatoru vai elektroinstrumentu,
ja tas ir bojāts vai modificēts. Bojāti vai modificēti
akumulatori var radīt neparedzētas situācijas, kuru
rezultātā var notikt aizdegšanās vai sprādziens, kā arī var
rasties savainojuma risks.
f) Neturiet elektroinstrumentu vai akumulatoru
uguns tuvumā vai vietā ar augstu temperatūru.
Elektroinstrumenta vai akumulatora atrašanās uguns
tuvumā vai vietā, kur temperatūra pārsniedz 130°C, var
izraisīt sprādzienu.
g) Levērojiet visas uzlādes instrukcijas un
neuzlādējiet akumulatoru vai elektroinstrumentu
pie temperatūras, kas atrodas ārpus instrukcijā
norādīto pieļaujamo temperatūras vērtību
diapazona robežām. Uzlādējot akumulatoru
neatbilstošā veidā vai pie temperatūras, kas atrodas
ārpus pieļaujamo temperatūras vērtību diapazona
robežām, tas var tikt bojāts, kā arī var pieaugt
aizdegšanās risks.
6) APKALPOŠANA
a) Nodrošiniet, lai Instrumenta remontu veiktu
kvalificēts personāls, nomaiņai izmantojot
oriģinālās rezerves daļas un piederumus. Tikai tā
iespējams panākt instrumenta ilgstošu un nevainojamu
darbību bez atteikumiem.
b) Nekādā gadījumā neveiciet bojātu akumulatoru
apkalpošanu. Akumulatoru apkalpošanu drīkst veikt
tikai ražotājfirma vai pilnvarots servisa speciālists.
DARBA DROŠĪBAS NOTEIKUMI BEZVADU RIPZĀĢIEM
1) ZĀĢĒŠANA
a) BĪSTAMI : Netuviniet rokas zāģēšanas vietai vai
zāģa asmenim. Ar otru roku turiet instrumentu aiz
papildroktura vai dzinēja korpusa. Turot zāģi ar abām
rokām, rotējošais asmens tās nevar savainot.
b) Nepieskarieties ar rokām apstrādājamā priekšmeta
apakšējai daļai. Ripzāģa aizsargs nevar nodrošināt
aizsardzību no zāģa asmens apstrādājamā priekšmeta
apakšpusē.
c) Iestādiet zāģēšanas dziļumu atbilstoši apstrādājamā
priekšmeta biezumam. Darba gaitā apstrādājamā
priekšmeta apakšpusē redzamās zāģa asmens zobu
daļas augstumam jābūt mazākam par pilnu asmens zobu
augstumu.
d) Neturiet zāģējamo priekšmetu ar roku un nebalstiet
to ar kāju. Iestipriniet zāģējamo priekšmetu stabilā
turētājierīcē. Ir ļoti svarīgi, lai zāģējamais priekšmets
tiktu labi nostiprināts, jo tādā gadījumā tiek minimizēta
ķermeņa daļu saskaršanās iespēja ar rotējošo zāģa
asmeni, kā arī zāģa asmens iestrēgšanas un kontroles
zaudēšanas iespēja.
e) Veicot darbu apstākļos, kad elektroinstruments var
skart slēptus elektriskos vadus, turiet instrumentu
tikai aiz izolētajiem rokturiem (elektroinstrumentam
skarot spriegumu nesošus vadus, šis spriegums nonāk
arī uz instrumenta strāvu vadošajām daļām un var izraisīt
elektrisku triecienu)
f) Veicot garenzāģēšanu, lietojiet paralēlo vadotni
vai izmantojiet kā vadotni priekšmeta taisno malu.
Tas palielina zāģēšanas precizitāti un samazina zāģa
asmens iestrēgšanas iespējamību.
g) Lietojiet pareiza izmēra zāģa asmeni ar piemērotas
formas centrālo atvērumu (piemēram, zvaigznes
veida vai apaļu). Zāģa asmeņi, kas neatbilst stiprinošo
elementu formai, necentrējas uz darbvārpstas un var
novest pie kontroles zaudēšanas pār zāģēšanas procesu.
h) Neizmantojiet nolietotas vai bojātas zāģa asmens
starplikas vai noturuzgriežņus. Šīs detaļas ir īpaši
paredzētas ripzāģa asmeņiem, lai nodrošinātu optimālu
darba kvalitāti un drošību.
2) ATSITIENS - CĒLOŅI UN NOTEIKUMI NOVĒRŠANAI
•
Par atsitienu sauc negaidītu ripzāģa reakciju, tā asmenim
iestrēgstot apstrādājamajā materiālā vai novirzoties
no zāģējuma līnijas, kā rezultātā instruments strauji
pārvietojas augšup no apstrādājamā priekšmeta darba
veicēja virzienā
•
Ja, zāģējumam aizveroties, zāģa asmens tiek stingri
iespiests, tas pēkšņi apstājas, kā rezultātā elektrodzinēja
radītais reaktīvais spēks liek instrumentam strauji
pārvietoties darba veicēja virzienā
•
Ja zāģēšanas laikā zāģa asmens noliecas sānu virzienā
vai novirzās no zāģējuma līnijas, tā aizmugurējās malas
zobi var iestrēgt zāģējamā kokmateriāla virskārtā, liekot
asmenim izrauties no zāģējuma vietas un pārvietoties
darba veicēja virzienā
•
Atsitiens ir sekas elektroinstrumenta nepareizai vai
neprasmīgai lietošanai. No tā var izvairīties, ievērojot
zināmus piesardzības pasākumus, kas aprakstīti
turpmākajā izklāstā.
a) Stingri turiet instrumentu ar abām rokām, satverot
to tādā veidā, lai izturētu atsitiena reaktīvā spēka
iedarbību. Pie tam nestāviet uz vienas līnijas ar
zāģa asmeni, bet gan vienā vai otrā pusē no tā.
Atsitiens var izraisīt pēkšņu zāģa pārvietošanos darba
veicēja virzienā, taču, veicot vajadzīgos piesardzības
pasākumus, atsitiena reaktīvā spēka iedarbību
iespējams kontrolēt.
154