Karsºtavas Grïda; Kràsns Jauda; Karsºtavas Gaisa Apmaiña; Saunos Grindys - Harvia K11G Instrucciones De Instalacion Y Uso

LV
2.2. Karsºtavas grïda
Paugstinàtas teperatþras, precizàk, strauju temperatþras
svàrstïbu rezultàtà, kràsns akmeñi drþp un plaisà.
Sïkas ¹óembas un niecïgie graudiñi no akmeñiem tiek
noskaloti ar þdeni uz pirts grïdas. Sakarsºtàs akmeñu
sïkda¶as un ¹óembas var radït pirts grïdas bojàjumus, jo
ir abrazïvi materiàli.
Akmens un þdens sàrñi (piemºram, tur eso¹ais dzelzs)
var iesþkties, iestràdàties flï¾u ¹uvºs, ja grïda ir flïzºta.
Lai novºrstu estºtiskos trþkumus, augstàk uzskaitïto
iemeslu rezultàtà zem pirts kràsns un tàs tuvumà ir
lietderïgi izmantot akmeni saturo¹us grïdas segumus
un tum¹as flï¾u saistmasas.
2.3. Kràsns jauda
Pºc pirts ap¹þ¹anas un izolàcijas, kràsns jauda tiek
aprºóinàta atbilsto¹i pirts apjomam. Skatït 1.tabulu.
Ja pirtï redzamas neizolºtas sienu virsmas -óie»e¶i,
stikla bloki, betons vai flïzes, pirts apjoms jàpapildina
3
par 1,2 m par katru ¹àdas virsmas kvadràtmetru un,
turmàk pirts kràsns jauda tiek izvºlºta atbilsto¹i tabulà
uzràdïtajiem lielumiem.
Ba¶óu sienas uzkarst lºnàm, tàdº¶ aprºóinot pirts kràsns
jaudu, izskait¶oto pirts apjomu jàpareizina ar 1,5 lai
izvºlºtos jaunajam apjomam atbilsto¹i jaudïgu kràsni.
2.4. Karsºtavas gaisa apmaiña
Pirtï ¶oti svarïga ir ventilàcija. Gaisam karsºtavà
jàapmainàs 6 reizes stundà. Gaisa pieplþdes caurulei
jàatrodas vismaz 500 mm virs kràsns. Caurules diametram
jàbþt 50–100 mm lielam.
Gaisa atplþ¹anas atverei no pirts jàbþt izvadïtai
maksimàli tàlu no pirts kràsns, taèu grïdas tuvumà.
Izplþsto¹à gaisa atveres diametram divkàrtïgi (2x)
jàpàrsniedz ieplþsto¹à gaisa atveres diametru.
Izplþsto¹ais gaiss jàizvada no pirts apak¹ºjas da¶as
tie¹i dþmvadà vai caur grïdas lïmenï iestràdàtu cau-
ruli ventilàcijas ¹ahtà, kas atrodas pirts aug¹ºjà da¶à.
Izplþsto¹o gaisu var izvadït arï zem durvïm, ja zem tàm
ir aptuveni 100–150 mm plata sprauga, piemºram, uz
vannas istabu, kurà atrodas ventilàcijas atvere.
Turklàt, ¹ajà gadïjumà, ventilàcijai jàbþt mehàniskai.
Ja pirts kràsns tiek uzstàdïta jau gatavà pirtï, ventilàciju
jàizvada saskañà ar pirts izgatavotàja noràdïjumiem.
Zïmºjumos paràdïti pirts ventilàcijas problºmas
risinàjumi. Skatït 2 zïm.
2.5. Karsºtavas higiºna
Lai iegþtu labsajþtu no pºr¹anàs, nepiecie¹ams ievºrot
higiºnas un pºr¹anas noteikumus.
Iesakàm pºr¹anas laikà izmantot paliktñus, lai mazinàtu
sviedru notecº¹anu uz làvàm. Pºc lieto¹anas paliktñus
jànomazgà. Viesu vajadzïbàm vajadzºtu atsevi¹óus
paliktñus. Uzko¹anas laikà (pºc ¾àvº¹anas) pirts grïda bþtu
jàkopj ar putek¶sþcºju un jàiztïra ar mitru lupatu. Ne retàk
kà reizi pusgadà nepiecie¹ams pºrtuvi rþpïgi izmazgàt.
Sienas, làvas un grïdu jàmazgà ar birsti, lietojot speciàlos
pirts mazgà¹anas lïdzek¶us. Pirts kràsni no putek¶iem un
netïrumiem tïra ar mitras lupatas palïdzïbu.
LT
sienù ir lubù pavir¹iams negalima leisti çkaisti daugiau
kaip iki 140 °C temperatþros.
CE ¾enkl± turinèios saunos krosnelìs atitinka visas
instaliavimo saunose taisykles. ©iù taisykliù laikym±si
kontroliuoja atitinkamos oficialios instancijos.

2.2. Saunos grindys

Dìl dideliù temperatþros svyravimù saunos krosnelìse
naudojami akmenys dþlìja ir trupa.
Ant saunos akmenù pilant vandenç, smulkios jù
nuolau¾os patenka ant saunos grindù. Çkaitê nuolau¾os
gali pa¾eisti po krosnele ir ¹alia jos esanèi± grindù
dang±.
Jei plytelìmis padengtù grindù ply¹iai u¾glaistyti ¹viesiu
glaistu, tai akmenyse ir vandenyje esantys ne¹varumai
(pvz., gele¾is) gali jç nuda¾yti.
Norìdami, kad grindù danga i¹liktù gra¾i, po krosnele
ir ¹alia jos naudokite dang± i¹ akmens arba keramikos
ir tamsù siþliù glaist±.
2.3. Krosnelìs galia
Tinkamai izoliavus saunos sienas ir lubas bei apkalus jas
dailylentìmis, saunos krosnelìs galia apskaièiuojama
pagal saunos tþrç. ®iþr. 1 lentelê. Jeigu saunoje yra
neizoliuotù sienù pavir¹iù (plytù, stiklo blokeliù, betono
ar keraminiù plyteliù), tai kiekvienas kvadratinis metras
tokio pavir¹iaus saunos tþrç s±lyginai padidina 1,2 m
Krosnelìs galia toliau parenkama i¹ lentelìs.
Kadangi r±stù sienos ç¹yla lìtai, tai, parenkant krosnelê,
r±stinìs saunos tþrç reikia padauginti i¹ 1,5, o po to
krosnelìs gali± vìl nustatyti pagal lentelê.

2.4. Oro apykaita saunoje

Kaitinantis yra labai svarbi oro apykaita. Oras saunoje
turi pasikeisti ¹e¹is kartus per valand±. Patartina, kad
¹vie¾io oro kanalas ateitù tiesiai i¹ lauko. Pagal naujau-
sius tyrimus, ¹is kanalas turi bþti ne ma¾esniame kaip
500 mm auk¹tyje vir¹ krosnelìs. Jo skersmuo turi bþti
50–100 mm.
I¹ saunos i¹einantis oras turi bþti paimamas kuo to-
liau nuo krosnelìs, arti grindù. Oro ¹alinimo kanalo
skerspjþvio plotas turi bþti du kartus didesnis u¾ oro
tiekimo kanalo skerspjþvio plot±.
Oras i¹ saunos turi i¹eiti apatinìje jos dalyje. Jis turi pa-
tekti tiesiai ç ortakç arba ç vir¹ grindù atsiveriantç vamzdç,
nueinantç ç saunos vir¹utinìje dalyje esanèi± ventiliacinê
ang±. Oras taip pat gali i¹ prad¾iù i¹eiti pro durù apaèi±
(iki grindù turi likti 100–150 mm tarpelis), o po to per
prausimosi patalpoje esanèi± ventiliacinê ang±.
©iuo atveju reikia mechaninio vìdinimo çtaiso.
Jei krosnelì instaliuojama i¹ atskirù elementù surink-
toje saunoje, vìdinim± reikia sutvarkyti taip, kaip reko-
menduoja saunos gamintojas.
Paveikslìliuose pateikti saunos patalpos vìdinimo va-
riantai. ®iþr. 2 pav.
2.5. Saunos higiena
Norìdami, kad kaitintis saunoje bþtù malonu, laikykitìs
saunai keliamù higienos reikalavimù.
Kad prakaitas nepatektù ant saunos suoliukù, patartina
naudoti patiesalus. Patiesalus reikia plauti kiekvien± kart±
pasinaudojus sauna. Sveèiams turìtù bþti skirti atskiri
patiesalai. Valydami saun±, jos grindis nusiurbkite ir
nu¹luostykite drìgnu skuduru. Bent kart± per pusê metù
saun± gerai i¹plaukite. Panaudodami saunos valymo
priemones, ¹epeèiu gerai nu¹veiskite sienas, suolelius ir
grindis. Drìgnu skudurìliu i¹ krosnelìs i¹valykite dulkes
ir ne¹varumus.
3
.
47