d) Darbinstrumentu pieļaujamajam griešanās
ātrumam jābūt ne mazākam par elektroinstrumenta
maksimālo griešanās ātrumu. Piederumi, kas griežas
ātrāk, nekā tas ir pieļaujams, var tikt bojāti.
e) Darbinstrumentu ārējam diametram un biezumam
jāatbilst elektroinstrumenta konstrukcijai un
izmēriem. Ja darbinstrumenta izmēri ir izvēlēti
nepareizi, tas pilnībā nenovietojas zem aizsarga un
darba laikā apgrūtina instrumenta vadību.
f) Darbinstrumentiem, kas stiprināmi ar
vītnes palīdzību, stiprinošajai vītnei precīzi
jāatbilst slīpmašīnas darbvārpstas vītnei.
Darbinstrumentiem, kas stiprināmi ar
balstpaplāksnes palīdzību, atvēruma diametram
jāatbilst balstpaplāksnes stiprinošā pacēluma
diametram. Darbinstrumenti, kas nav precīzi
nostiprināti uz elektroinstrumenta darbvārpstas,
nevienmērīgi griežas, ļoti spēcīgi vibrē un var izraisīt
kontroles zaudēšanu pār elektroinstrumentu.
g) Neizmantojiet bojātus darbinstrumentus. Ik reizi
pirms darbinstrumentu lietošanas pārbaudiet,
vai tie nav bojāti, piemēram, vai slīpēšanas diski
nav atslāņojušies vai ieplaisājuši, vai slīpēšanas
pamatnē nav vērojamas plaisas un vai stiepļu
suku veidojošās stieples nav vaļīgas vai atlūzušas.
Ja elektroinstruments vai darbinstruments ir
kritis no zināma augstuma, pārbaudiet, vai tas
nav bojāts, vai arī izmantojiet darbam nebojātu
darbinstrumentu. Pēc darbinstrumenta apskates
un iestiprināšanas ļaujiet elektroinstrumentam
darboties ar maksimālo griešanās ātrumu vienu
minūti ilgi, turot rotējošo darbinstrumentu drošā
attālumā no sevis un citām tuvumā esošajām
personām. Bojātie darbinstrumenti šādas pārbaudes
laikā parasti salūst.
h) Lietojiet individuālos darba aizsardzības līdzekļus.
Atkarībā no veicamā darba rakstura izvēlieties
pilnu sejas aizsargu, noslēdzošās aizsargbrilles
vai parastās aizsargbrilles. Lai aizsargātos no
lidojošajām slīpēšanas darbinstrumenta un
apstrādājamā materiāla daļiņām, pēc vajadzības
lietojiet putekļu aizsargmasku, ausu aizsargus un
aizsargcimdus vai arī īpašu priekšautu. Lietotāja
acis jāpasargā no lidojošajiem svešķermeņiem, kas
dažkārt rodas darba gaitā. Putekļu aizsargmaskai
vai respiratoram jāpasargā lietotāja elpošanas ceļi
no putekļiem, kas veidojas darba laikā. Ilgstoši
iedarbojoties stipram troksnim, var rasties paliekoši
dzirdes traucējumi.
i)
Sekojiet, lai citas personas atrastos drošā attālumā
no darba vietas. Ikvienam, kas atrodas darba vietas
tuvumā, jālieto individuālie darba aizsardzības
līdzekļi. Apstrādājamā priekšmeta atlūzas vai salūzuša
darbinstrumenta daļas var lidot ar ievērojamu ātrumu un
nodarīt kaitējumu cilvēku veselībai arī zināmā attālumā
no darba vietas.
j)
Veicot darbu, kura laikā darbinstruments var skart
slēptus elektriskos vadus vai paša instrumenta
elektrokabeli, turiet instrumentu tikai aiz izolētajām
virsmām. Darbinstrumentam skarot spriegumnesošus
vadus, spriegums nonāk arī uz instrumenta metāla
daļām un var būt par cēloni elektriskajam triecienam.
k) Netuviniet rotējošu darbinstrumentu
elektrokabelim. Zūdot kontrolei pār instrumentu,
darbinstruments var pārgriezt kabeli vai ieķerties tajā,
kā rezultātā lietotāja roka var saskarties ar rotējošo
darbinstrumentu.
l)
Nenovietojiet elektroinstrumentu, kamēr tajā
iestiprinātais darbinstruments nav pilnīgi apstājies.
Rotējošais darbinstruments var skart atbalsta virsmu, kā
rezultātā elektroinstruments var kļūt nevadāms.
m) Nedarbiniet elektroinstrumentu laikā, kad tas tiek
pārnests. Lietotāja apģērbs vai mati var nejauši nonākt
saskarē ar rotējošo darbinstrumentu un ieķerties tajā,
izsaucot darbinstrumenta saskaršanos ar lietotāja
ķermeni.
n) Regulāri tīriet elektroinstrumenta ventilācijas
atveres. Dzinēju ventilējošā gaisa plūsma ievelk
putekļus instrumenta korpusā, bet liela metāla putekļu
daudzuma uzkrāšanās var būt par cēloni elektrotraumai.
o) Nelietojiet elektroinstrumentu ugunsnedrošu
materiālu tuvumā. Lidojošās dzirksteles var izsaukt
šādu materiālu aizdegšanos.
p) Nelietojiet darbinstrumentus, kuriem jāpievada
dzesējošais šķidrums. Ūdens vai citu šķidro
dzesēšanas līdzekļu izmantošana var būt par cēloni
elektriskajam triecienam.
2) ATSITIENS UN AR TO SAISTĪTIE NORĀDĪJUMI
• Atsitiens ir specifiska instrumenta reakcija, pēkšņi
ieķeroties vai iestrēgstot rotējošam darbinstrumentam,
piemēram, slīpēšanas diskam, slīpēšanas pamatnei,
stiepļu sukai u.t.t. Rotējoša darbinstrumenta ieķeršanās
vai iestrēgšana izsauc tā pēkšņu apstāšanos. Tā
rezultātā elektroinstruments pārvietojas virzienā, kas
pretējs darbinstrumenta kustības virzienam iestrēguma
vietā, un nereti kļūst nevadāms.
• Ja, piemēram, slīpēšanas disks ieķeras vai iestrēgst
apstrādājamajā priekšmetā, tajā iegremdētā diska
mala var izrauties no apstrādājamā materiāla vai izraisīt
atsitienu. Šādā gadījumā slīpēšanas disks pārvietojas
lietotāja virzienā vai arī prom no viņa, atkarībā no
diska rotācijas virziena attiecībā pret apstrādājamo
priekšmetu. Turklāt slīpēšanas disks var salūzt.
• Atsitiens ir sekas elektroinstrumenta nepareizai vai
neprasmīgai lietošanai. No tā var izvairīties, ievērojot
zināmus piesardzības pasākumus, kas aprakstīti
turpmākajā izklāstā.
a) Stingri turiet elektroinstrumentu un ieņemiet tādu
ķermeņa un roku stāvokli, kas vislabāk ļautu
pretoties atsitiena spēkam. Vienmēr izmantojiet
papildrokturi, kas ļauj optimāli kompensēt atsitienu
vai reaktīvo griezes momentu un saglabāt kontroli
pār instrumentu. Veicot zināmus piesardzības
pasākumus, lietotājs jebkurā situācijā spēj efektīvi
pretoties atsitienam un reaktīvajam griezes momentam.
b) Netuviniet rokas rotējošam darbinstrumentam.
Atsitiena gadījumā darbinstruments var saskarties ar
lietotāja roku.
c) Izvairieties atrasties vietā, kurp varētu pārvietoties
elektroinstruments, notiekot atsitienam. Atsitiena
gadījumā elektroinstruments pārvietojas virzienā, kas
pretējs darbinstrumenta kustības virzienam iestrēguma
vietā.
d) Ievērojiet īpašu piesardzību, strādājot stūru un
asu malu tuvumā. Nepieļaujiet, lai darbinstruments
137